Tā vietā, lai teiktu „Jā, mana mašīna ir tāda parūsējusi..”, tu vari teikt „Manai mašīnai ir tik mazs noskrējiens, neuztraucies nemaz par mazajiem rūsas pleķiem.” Abos gadījumos tu pavēsti vienu un to pašu informāciju, tikai tas, kā tu to pavēsti, izmaina klausītāja reakciju uz to.
Vai arī, domājot par atzīmēm, vari paraudzīties no citas perspektīvas. Nesaki „Manas atzīmes gada sākumā bija tiešām sliktas.”, bet labāk veic salīdzinājumu „Manas sliktās atzīmes gada sākumā kontrastē ar manām labajām atzīmēm gadu beidzot, norādot, ka esmu piedzīvojis progresu un izaugsmi.”
To darot katru dienu, tu padarīsi pus-tukšo glāzi par pus-pilnu. Ļoti bieži perspektīva visvairāk ietekmē to, kā citi raugās uz tevi. Viņi tevī var saskatīt pozitīvo cilvēku, vai cilvēku, kas visur meklē slikto.
Tava dzīves perspektīva var mainīties, tev pašam to neapzinoties. Retorika tajā spēlē lielu lomu, kā arī emocijas, rakstura izpausme. Izmanto pozitīvu retoriku, lai pārliecinātu cilvēkus tā, kā tev tas nepieciešams.
Pirms sniedz runu, pārdomā savus argumentus: struktūru un pasniegšanas manieri. Pārdomā, vai veids, kādā pasniegsi informāciju, ietekmē klausītāju tev vēlamā veidā. Vai tu izklausīsies tā, it kā tu zinātu, par ko runā? Ja nevari kādu pārliecināt ar veidu X, tev jāizdomā arī veids Y. Apjukums sarunas laikā norādīs uz nedrošību tevī, līdz ar to tu zaudēsi klausītāja interesi. Un vienmēr domā ārpus kastes.
Dažas idejas, kā perspektīvas mainīšana „strādā”:
- Pārliecini sevi, ka naktī lieliski izgulējies, pat, ja tā nav patiesība. Tavs prāts tam pielāgosies, un tu iegūsi tā saukto „placebo miegu” (tas nozīmē, ka tu jutīsies izgulējies).
- Danninga Krūgera efekts norāda, ka gudri cilvēki sevi parasti novērtē pārāk zemu savukārt mazāk inteliģenti cilvēki sevi vairākumā gadījumu novērtē pārāk augstu.
- Pētījumi norāda, ka dziesmas, ko tu iemīļo, asociējas ar pagātnē piedzīvoties notikumiem.