Alises stāsts – “Es neieguvu darbu, bet sastapu savu mūža mīlestību..”
“Tajā dienā es gaidīju kādā birojā, lai tūlīt uzsāktu darba interviju, kad pēkšņi no telpas iznāca bezgala skaists, šarmantisks puisis, kas teica, ka ir kārta manai intervijai. Kad es viņu ieraudzīju, es vēderā sajutu spēcīgu kņudoņu, iespējams, ka es arī nosarku. Iepazīstinājis mani ar priekšnieku, viņš novēlēja labu veiksmi un devās prom. Pēc intervijas es vēlējos viņu satikt, man vienkārši to vajadzēja. Es staigāju pa gaiteņiem, cerībā viņu atrast, līdz kāda sieviete man pajautāja, vai es esmu apmaldījusies. Apmulsusi, atbildēju noraidoši un devos uz izeju. Pirms es izgāju pa durvīm, kāda sieviete mani pasauca un pasniedza zīmīti. Tajā bija rakstīts sekojošais: “Es nevarēju nemēģināt, nevarēju ļaut tev iziet no šejienes, zaudēdams savu iespēju. Piezvani man kādreiz.” Darbu es neieguvu, bet ieguvu ko vērtīgāku – mana mūža mīlestību.”
Kristijas stāsts – “Protams, es piekritu…”
“Tas bija viens no rītiem, kurā nekas nenotiek tā, kā tam būtu jānotiek. Es sasitu celi, iedama uz dušu. Izdedzināju caurumu darba svārkos. Meklēdama citus, nokavēju darbu. Steidzoties uz biroju, sasitu mašīnu. Mēs nofotografējām situāciju un nobraucām nost no ceļa. Un tad es sāku smieties. Pie manis pienāca vīrietis, kura mašīna arī bija sasista. Un mēs sākām runāt. Es biju tik aizrauta ar sarunu, ka pilnīgi aizmirsu, kāpēc esam te, līdz atbrauca policisti. Mēs samainījāmies viens ar otra informāciju un devāmies katra savā virzienā. Bet tajā vakarā es nevarēju iemigt. Es gribēju viņam piezvanīt. Bet, pirms to paspēju, mans telefons jau zvanīja – tas bija viņš. Kaut mūsu satikšanās un iepazīšanās nebija veiksmīga, viņam ļoti patikusi mūsu saruna. Un es jutos tāpat. Tādēļ mēs nolēmām satikties. Un šī satikšanās veicināja arī citas tikšanās. Tagad esam kopā jau vairāk nekā gadu.”
Pipas stāsts – “Līdz pat šodienai neviens netic tam, kā mēs iepazināmies…”
“Es strādāju no mājām. Kādu dienu, pabeigdama projektu, pamanīju, ka pa manu ielu iet ļoti skaists vīrietis. Nezinu, kas man uznāca, bet es zināju – gribu viņu satikt. Tā nu es skrēju prom no sava datora, uzvilkusi mājas čības. Es pieskrēju pie viņa un jautāju, vai esam pazīstami. Un viņš uzķērās uz šī gadiem vecā iepazīšanās trika. Mēs runājām pāris minūtes un norunājām doties pēc kafijas kopā. Mēs pavadījām kopā visu dienu un kopš tā brīža esam bijuši kopā. Traki, ne?”