1. Koncentrēšanās uz visu citu stāstiem, izņemot pašam savējo.
Neesi tik apmierināts ar citu cilvēku veiksmes stāstiem un to, cik labi viņiem ir gājis, ka aizmirsti uzrakstīt pats savējo. Atklāj pats savu stāstu un ļauj tam īstenoties dzīvē. Tev ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par to, ko esi spējīgs kļūt. Ievērojamas pārmaiņas notiks tad, kad izlemsi uzņemties vadību. Tas nozīmē patērēt mazāk un radīt vairāk. Tas nozīmē atsacīties ļaut citiem domāt, runāt un izlemt tavā vietā. Tas nozīmē iemācīties respektēt un izmantot pašam savas idejas un instinktus, lai uzrakstītu savu dzīves ceļu.
Ja tu vēlies, lai tavs dzīvesstāsts sasniedz jaunus augstumus, tev ir jāattīra ceļš, jāsamazina izniekotais laiks un smagumu nasta, kas tevi piespiež pie zemes un izvēlies tās lietas, kuras sniedz tev spārnus. Paturi savas dziļākās vēlēšanās un lielākos mērķus cieši pie sirds un ikkatru dienu velti tiem laiku. Ja tas, ko dari, tev patiesi rūp un tu neatlaidīgi pie tā strādā, nav gandrīz nekā tāda, ko tu nevarētu sasniegt.
2. Nogaidīt pareizo brīdi.
Neuzķeries uz mīta par pareizo brīdi. Nav tāda pareizā brīža, lai rīkotos – tie ir tādi, kādus tos padari. Tik daudzi cilvēki gaida, kamēr zvaigznes nostāsies īstajā pozīcijā, lai izdarītu to, ko plānoja jau no paša sākuma. Īsto brīdi, ideālo iespēju, perfekto stāvokli, utt. Mosties! Šie perfektuma stāvokļi ir mīts. Tie neeksistē.
Tava spēj izaugt līdz savam augstākajam potenciālam ir tieši saistīta ar tavu vēlmi rīkoties par spīti nepilnībām. Tu gūsi panākumus, nevis atrodot piemēroto brīdi, bet iemācoties redzēt un izmantot dzīves nepilnības pilnībā.
3. Strādāt tikai algas lapiņai.
Darbs bez intereses ir ieslodzījums. Pat ja tu neesi ļoti kaislīgs pret savu darbu, tev vismaz ir jābūt ieinteresētam tajā. Kad tu izveido dzīvesstilu, kurā darbs tev ir ikdienas mocības, kuras paciet, lai samaksātu rēķinus, iznākumā tu pavadi savu dzīvi, vēloties kaut tu būtu kāds cits.
Padomā par to. Šī ir tava dzīve: tavs darbs aizpilda lielu daļu no tās. Tas nav tikai par naudu, bet gan par tevi. Ignorē propagandu, it īpaši no cilvēkiem, kuri saka:”neļauj savam darbam sevi definēt”. Apgriez šo vēstījumu un pieturies pie tā “es darīšu darbu, kas definē mani”. Kad tava būtība vismaz kaut kādā ziņā definēs to, ko dari, lai gūtu iztiku, tikai tad tavs darbs liks justies piepildītam un laimīgam.
Īsumā: Ieinteresētība savā darbā piešķirs kvalitāti tam, ko radi un liks tev justies laimīgam. Nesamierinies vienkārši ar algu. Roc un meklē, kamēr atrodi darbu, kurš tev interesē.
4. Nekrāt naidu sevī.
Kā Martins Luters Kings Juniors reiz lieliski pateica: “Ar tumsu neaizdzīsi tumsu – tikai gaisma to spēj. Naids nespēj aizdzīt naidu – tikai mīlestība to spēj.” Godīgi sakot, kad mēs pieturamies pie naida, ar laiku tas mūs uzvar. Tas uzņemas kontroli pār mums. Mēs aizmirstam, kāpēc mēs ienīstam, ko mēs ienīstam un kurus mēs ienīstam – mēs vienkārši ienīstam ienīšanas pēc. Un tad, dabiski, mēs sākam ienīst paši sevi.
Itin viss un ikviens, ko ienīsti, pastāvīgi aizņem vietu gan tavā galvā, gan sirdī. Tāpēc, ja tu vēlies izdzēst kaut ko vai kādu no sava prāta – neienīsti. Tā vietā attālini sevi no notikuma, dodies tālāk un neatskaties.
5. Cieši pieturēties pie raizēm un bailēm.
Kādreiz, kad tu atskatīsies uz savu dzīvi, tu sapratīsi, ka gandrīz visas no tavām bailēm un nemierīgajām uztraukumiem nekad tā arī neīstenojās – tie bija pilnīgi nepamatoti. Tad kāpēc gan nepamosties un nesaprast to tieši tagad. Atskatoties atpakaļ uz pēdējiem pāris gadiem, cik daudz izdevības gūt prieku un laimi tu iznīcināji ar liekiem uztraukumiem un negativitāti? Kaut arī neko nevari darīt šo zaudēto prieku labā, priekšā vēl ir gana daudz izdevību.
Tu atklāsi, ka ir nepieciešams ļaut dažām lietām aiziet vienkārši tāpēc, ka tās pārāk smagi gulstas uz tavu sirdi un dvēseli. Ļauj tām iet. Nesaslēdz pats savas kājas važās. Tā ir daudz vieglāk izbaudīt savu dzīvi tieši tagad, lai arī kāda būtu situācija. Galvenais ir palaist vaļā slāņus ar bezjēdzīgo, kas tevi piespiež pie zemes.
Laid vaļā savas bailes un uztraukumus, visas dusmas un greizsirdību, savu nepieciešamību vienmēr būt taisnībai un kontrolēt citus. Laid vaļā visu savu pompozitāti un nepieciešamību visam būt pēc tava prāta. Zem visiem šiem bezjēdzīgajiem slāņiem ir atrodams laimīgs, produktīvs cilvēks. Kad tu sāksi tos lobīt nost un vienkārši novērtēsi visu tādu, kāds tas ir, dzīve kļūs patiešām laimīgāka.