1. Pieturēšanās pie grūtībām.
Slikta diena ir vienkārši slikta diena. Izvēlies to nepadarīt par kaut ko vairāk. Nelaimīgi brīži neizbēgami ietekmēs apstākļus kādos dzīvo un strādā – tomēr tev nav jāļauj tiem ietekmēt to, kas tu esi un kurp tu dodies.
Ievēro šķēršļus un pielāgojies tiem nevis izpleties uz tiem, padarot tos par lielāku savas dzīves daļu.
Katra diena nes jaunas mācības, kuras apgūt, un izdevības, kuras izmantot. Vienmēr ir iespējams spert vienu soli uz priekšu, lai arī kādu ceļu esi izvēlējies. Notikumi var būt briesmīgi un brīžiem neizbēgami, bet tev vienmēr ir izvēle – ja ne “kad,” tad vismaz “kā” tu ar tiem tiksi galā un turpināsi ceļu uz priekšu.
2. Pastāvīgi meklēt īslaicīgu apmierinājumu.
Dzīvē ir divu veida apmierinājumi – īslaicīgi un paliekoši. Īslaicīgie tiek gūti no materiālā komforta mirkļiem, kamēr paliekošie tiek iegūti caur pakāpenisku tava prāta izaugsmi.
Acumirklī var būt grūti atšķirt vienu no otra, bet līdz ar laiku kļūst skaidri redzams, ka paliekošie apmierinājumi ir daudz pārāki.
Paliekošs apmierinājums saglabājās cauri dzīves labajiem un sliktajiem brīžiem, jo caur tiem tavs prāts kļūst pašpārliecināts un mierīgs. No otras puses, kad dzīves īslaicīgajiem apmierinājumiem ir spēja samulsināt tavu prātu līdz trakumam, pat lieliskākais fiziskais komforts nespēs tevi padarīt laimīgu uz ilgu laiku.
3. Censties ieviest lielas izmaiņas uzreiz.
Ja tu vēlies padarīt pasauli savādāku, sāc ar to pasauli, kura tev ir apkārt. Parasti veikt lielas izmaiņas uzreiz ir neiespējami, un mēģināšanas process ir ļoti strespilns. Tomēr uzreiz ieviest izmaiņas vairākās nelielās dzīves jomās ir pavisam iespējams un parasti pie tam diezgan vienkāršs uzdevums. Tev vienkārši ir jāvelta uzmanība vienam cilvēkam vienlaikus un jāsāk ar sev tuvāko.
Velti pūles, lai radītu dažas mazas piles, un ļauj viļņiem izplatīties pašiem par sevi. Ja tu vēlies mainīt cilvēka prātu vai noskaņojumu, dažreiz ir jāsāk ar prātu vai noskaņojumu, kuri atrodas apkārt tam cilvēkam. Piemēram, ja tu liksi vienam cilvēkam smaidīt, viņa smaids varētu likt smaidīt arī citiem. Šajā mierīgajā veidā tu vari aizskart daudzus ar savu smalkjūtību, bez lieka stresa.
4. Turēšanās pie kāda, kurš tevi sāpina.
Dažreiz tev ir jāaiziet no cilvēkiem nevis tāpēc, ka tev nerūp, bet gan tāpēc, ka nerūp viņiem. Kad kāds tevi sāpina atkal un atkal, pieņem faktu, ka viņiem tu nerūpi. To var būt grūti pieņemt, bet tas ir nepieciešams. Necenties vēl vairāk atstāt iespaidu uz viņiem. Neiznieko ne sekundi sava laika, cenšoties viņiem kaut ko pierādīt. Nekas nav jāpierāda.
5. Pārlieku milzīgu svarīgumu piešķirt fiziskajai pievilcībai.
Tikt kāda savaldzinātam tikai tāpēc, ka viņš labi izskatās ārēji, ir tāpat, kā izvēlēties savu mīļāko ēdienu, balstoties uz tā krāsu nevis garšu. Tas nešķiet loģiski. Tās ir iedzimtas, neredzamas, nenosakāmas īpašības, kuras rada ilglaicīgu pieķeršanos.
Daži cilvēki dod priekšroku piparmētru smaržai, citi kanēļa vai ābolu aromātam – nenoliedzami pastāv magnētisks vilinājums, kurš tevi piesaista konkrētām īpašībām noteiktos cilvēkos, vietās un lietās. Dažreiz tās pat ir rētas, kuras tava dvēsele dala ar tām, kas pievelk tevi un rada eņģes, kuras satur tevi kopā ilgtermiņā.