Pirms daudziem jo daudziem gadiem kādā Indijas ciematā dzīvoja kāds neveiksmīgs lauksaimnieks, kurš ciemata vecākajam bija parādā lielu naudas summu. Ciema vecākais, kurš bija vecs un neglīts, bija iekārojis lauksaimnieka skaisto un jauno meitu. Šī iemesla dēļ ciema vecākais lauksaimniekam piedāvāja darījumu – ja lauksaimnieks ciema vecākajam atdos savu skaisto meitu, viņa parāds tiks dzēsts.
Abi – lauksaimnieks un viņa meita – bija šausmās par šo piedāvājumu. To redzēdams, viltīgais lauksaimnieks ierosināja, ka tikai veiksme var atrisināt šo situāciju. Viņš teica, ka ieliks vienu baltu un vienu melnu oli tukšā naudas maisā un meitenei, neskatoties, būs jāizvēlas baltais olis no maisa.
Ja viņa izvēlēsies melno oli, tad meitenei jākļūst par ciema vecākā sievu un viņas tēva parāds tiks atlaists. Ja viņa izvēlēsies balto oli, viņai nebūs jāprec ciema vecākais kā arī viņas tēva parāds tiks atlaists. Ja meitene atsacītos izvilkt oli no naudas maisa, viņas tēvs tiktu iemests cietumā.
Visi izgāja no lauksaimnieka mājas, lai tīrumā sameklētu divus melnus oļus. Kamēr viņi runāja, ciema vecākais pieliecās, lai paceltu divus oļus. Acīgā meitene pamanīja, ka viltīgais ciema vecākais naudas maisā ielika divus melnus oļus. To paveicis, viņš prasīja meitenei, lai viņa izvelk no maisa oli.
Tagad iztēlojies, ka tu stāvi laukā. Ko tu darītu, ja būtu meitenes vietā? Ja tev būtu meitenei jāsniedz padomu, kā izkļūt no situācijas, ko tu viņai teiktu?
Meitene ielika roku maisā un izvilka oli. Vēl nepaskatījusies uz to, viņa pakrita un nometa oli zemē, kur tas iekrita citu oļu vidū, pazuzdams.
„Vai, cik neveikli no manas puses. Bet tas nekas. Ja jūs paskatīsieties maisā, jūs noteikti sapratīsiet, kuru oli es izvilku kā pirmo,” meitene viltīgi noteica.
Ciema vecākais nespēja atzīt savu negodīgo rīcību. Meitene padarīja šķietami neizbēgamo situāciju par tādu, kurā ieguvēja bija tikai un vienīgi viņa.