Mīlošie!
Jums visiem es gribu teikt: „Esiet diži un esiet skaisti! Dzīvojiet drosmīgi! Dzīvojiet brīvi! Ļaujieties sev!”
Labāk dzīvot ar sirdi, kas lielāka par pašu dzīvi, un ļauties tās plašumiem, nevis iesprostot sevi būrī. Esi lepns par visu savu mīlestību! Mīli dedzīgi, bet atceries par lietām, kas tiešām ir tā vērtas, lai būtu tavā sirdī! Plaša sirds – tā ir dāvana, bet šķiet, ka reti kurš ir gatavs to pieņemt.
Kad sniedz pasaulei savas sirds gabaliņus, atceries par sevi!
Viena no skaistākajām mīlestības dēkām būt tā, kuru piedzīvosim katrs ar sevi. Daži cilvēki dēvējami par devējiem. Šie cilvēki ir gluži kā saindēti, cenšoties citiem sniegt laimi – kad viņi padara citus laimīgus, viņu pašu skumjas sāk pazust.
Iespējams, ka tev ir neuzvarama vēlme palīdzēt cilvēkiem. Un tava dvēsele ir nespējīga tevi apturēt no tā. Dažreiz tu dod tik daudz, ka tevī pašā vairs nav palicis itin nekas – tu vairs nejūti sevī enerģiju un spēku. Bet tev IR jāatrod laiks, kad sevi mīlēt. Un nevis tāpat vien – plaši, brīvi un patiesi…
Dari to, ko nekad neesi darījis! Esi tas cilvēks, kāds allaž esi vēlējies būt! Pārstāj baidīties no sevis mīlēšanas. Ja tu būsi laimīgs, būs vieglāk sniegt laimi citiem. Dod daļu savas sirds sev (lai arī cik paradoksāli tas varētu šķist).
Nav nekāds kauns, ja tu reizi pa reizei būsi egoistisks. Dažreiz, lai panāktu kārtību par sevi un pasauli, tas ir nepieciešams. Paņemt pārtraukumu no citu cilvēku garīgā dārza bagātināšanas, rodi brīdi, lai bagātinātu savu garu. Iespējams, ka atklāsi pašus skaistākos ziedus sevī.
Mīli sevi, mīli sevi, mīli sevi! Un tu spēsi mīlēt citus!