Pārdomas par to, kas ir tēvs. Tēvi ir vīrieši, kuriem jāatdod savas meitas citiem vīriešiem

„Kas ir tēvs? Tēvs ir cilvēks, kas spiests izturēt bērna dzemdības bez anestēzijas. Viņš ir cilvēks, kas ņurd, kas jūtas labi un smejas ļoti labi, kas ir līdz nāvei nobijies.

Tēvs ir cilvēks, kurš nekad nejūtas pietiekams savu bērnu acīs.

Viņš nekad nav varonis, par kuru viņu uzskata viņa meita. Un viņš nav vīrs, par kuru viņu uzskata dēls. Un tas uztrauc viņu. Tādēļ viņš ir cilvēks, kurš cenšas strādāt smagi un daudz, lai padarītu savu ceļu labāku, gludāku – skaistāku viņa bērnu acīs.

Tēvs ir cilvēks, kas dodas karā… kaut viņš gribētu bēgt no tā. Bet viņš iet karā, jo zina, ka tas varētu padarīt viņa bērnu dzīves labākas. Tādēļ viņš ir cilvēks, kas upurēs sevi.

Tēvi noveco ātrāk, jo viņi ir tie cilvēki, kuri stāv vilcienu stacijās, atvadoties no saviem bērniem.

Tēvi ir vīrieši, kuriem jāatdod savas meitas citiem vīriešiem, kuri nav ne tuvu pietiekami labi viņu mīļajām meitām. Bet viņi nes šo upuri.

Tēvs ir cilvēks, kas katru dienu cīnās pret pūķi. Viņi skrien prom no brokastu galda, lai nonāktu arēnā, ko sauc par biroju vai darbnīcu. Šajā arēnā viņi nocērt visas trīs pūķa galvas: darbu, uztraukumu un monotonitāti. Un skarbākais ir tas, ka viņi nekad neuzvar. Viņi nekad nezaudē. Viņi atkārto šo cīņu visu savu dzīvi.

Bruņinieki spīdīgās bruņās, tēvi darba biksēs.

Viņi ir tik līdzīgi.

Viņi visi ir vienlīdz lieliski.”