Džosefīnei de Bogarnē
„Kops dienas, kad tu devies prom, ik mirkli esmu juties nomākts. Mana laime ir būt tev blakus. Teju nepārtraukti esmu atkal izdzīvojis mūsu kopīgās atmiņas. Es atceros tavas asaras, skaistumu un smaidu.. Nesalīdzināmās Džozefīnes šarms ir kā nerimstoša liesma manā sirdī. Vēl pirms pāris mēnešiem es domāju, ka tevi mīlu. Bet, kopš tu devies prom, es esmu apzinājies, ka mīlu tevi tūkstoš reižu spēcīgāk. Ar katru dienu kopš mūsu iepazīšanās esmu iemīlējis tevi arvien vairāk un vairāk…”
Napaleons Bonaparts
Nemirstīgajai mīļotajai
Kaut vēl joprojām esmu gultā, manas domas ir pie tevis, mana mīļotā Nemirstīgā. Esi mierīga, mana mīla. Vakar es no sirds ilgojos tevis. Tevis, tevis, mana dzīve. Turpini mīlēt mani – nekad nenosodi, visuzticīgākā no sirdīm, mīļotā. Vienmēr mana. Vienmēr tavs.
Bēthovens
Džeinai Kārterei Kešai
Mēs kļūstam veci un pierodam viens pie otra. Mēs domājam līdzīgi. Mēs lasām viens otra prātu. Mēs zinām, ko otrs vēlas, nemaz to neprasot. Reizēm mēs kaitinām viens otru, mazliet, mazlietiņ. Iespējams, reizēm mēs uztveram viens otru par pašsaprotamu.
Bet laiku pa laikam es apsēžos un padomāju, gluži kā šodien, un es saprotu, cik laimīgs es esmu, ka varu dalīties dzīvē ar brīnišķīgāko sievieti, kādu esmu jebkad saticis. Tu vēl joprojām mani iedvesmo un fascinē! Tu liec man kļūt par labāku cilvēku! Tu esi manas iekāres objekts, pasaulīgais iemesls manai eksistencei. Es mīlu tevi, ļoti, ļoti!
Džonijs Kešs