Š. g. 5.februārī Ministru kabinetā tika izskatīts un atbalstīts Informatīvais ziņojums “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai”, kas balstīts uz K.Kariņa valdības Deklarācijas 223.punktu, ka līdz 2021.gadam tiks īstenota vietējo pašvaldību reforma, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. Protams, ka reforma nav skatāma tikai vienas ministrijas vai nozares griezumā, tā gala rezultātā ietekmēs jebkuru Latvijas iedzīvotāju. Tā tas ir attiecībā arī uz pasažieru pārvadājumu nozari jeb konkrētāk – sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu.
Biedrība ,,Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija” (LPPA) uzskata, ka tā ir iespēja izvērtēt un pārskatīt esošo reģionālo maršrutu tīklu, lai jaunā iepirkumā tiktu piedāvāts tāds maršrutu tīkls, kas nodrošinātu pasažieru vajadzībām vēl pieejamākus sabiedriskā transporta pakalpojumus un esošai infrastruktūrai atbilstošu pārvadājumu kvalitāti.
Katrā ziņā Deklarācijas 87.punktā paustais, ka 2019. gadā izsludināsim konkursu uz visu jauno maršrutu tīklu, lai samazinātu dotāciju kopapjomu un iegūtu ar kaimiņvalstīm samērojamu dotāciju uz vienu pārvadāto pasažieri, raisa bažas par to, ka pakalpojuma pieejamība iedzīvotājiem tiks mazināta un nozares uzņēmumiem, kā tas jau ir bijis iepriekš, nāksies lūgt valdību, lai samaksā par padarīto darbu.
Pasažieru pārvadātāji ar autobusiem gadu no gada nodokļos valstij samaksā vairāk kā 50 milj. eiro, bet sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai valsts budžetā zaudējumu segšanai tiek paredzēt no 26 līdz 29 milj. eiro. Kāpēc šādā situācijā tiek uzskatīts, ka tieši pasažieru pārvadātāji ar autobusiem tērē par daudz budžeta līdzekļus?
Reģionālajos maršrutos, kurus apkalpo ar autobusiem, pakalpojumu sniegšanas kvalitāte kopumā salīdzinot ar 2009.gadu, kad tika uzsākta maršrutu apkalpošana pēc jaunajiem līgumiem, ir būtiski pieaugusi, vienlaicīgi dodot iespēju atjaunot ritošo sastāvu. Vidējais autobusu vecums ir samazinājies līdz 10,8 gadiem. Ir uzsākts darbs, lai autobusos par pakalpojumu varētu norēķināties ar maksājuma kartēm. Tiek pārskatīti maršrutu izpildes laiki, lai pasažieriem saīsinātu ceļā pavadīto laiku. Pakalpojuma kvalitātes uzlabošana ir palīdzējusi apturēt pasažieru skaita kritumu un 2018.gadā reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem tas jau bija par 1% vairāk nekā 2017.gadā.
Vienlaicīgi LPPA norāda, ka nav objektīva pamatojuma autobusu reisu samazinājumam tā saucamajos paralēlajos maršrutos ar vilcienu, lai ar administratīvām metodēm pārsēdinātu pasažierus no autobusa uz vilcienu. Šāds reisu skaita samazinājums jau tika īstenots esošo līgumu ietvaros, dažreiz samazinot līdz pat 40% no kopējā apjoma. Ir mēģinājumi esošos ieņēmumus pārdalīt vai nu par labu AS “Pasažieru vilciens” vai, iespējams, kādai ārzemju autobusu kompānijai, kas neapšaubāmi startēs uz komercpārvadājumiem. Līdz ar to LPPA neatbalsta šobrīd izskanējušo ideju par to, ka no reģionālā maršrutu tīkla tiktu atdalīti tā saucamie rentablie maršruti, jo tas nozīmē to, ka visas izmaksas pilnībā gulsies uz šiem palikušajiem maršrutiem un līdz ar to būs nepieciešams lielāks finansējums zaudējumu segšanai. Tas var radīt uzņēmumiem arī neefektīvu izlaižu plānošanu atlikušajos maršrutos.
Tieši pateicoties plašajam autobusu maršrutu tīklam un pasažieru lojalitātei 2011.gada martā ,,Eurobarometer” prezentētajā pētījumā par transportu Eiropas Savienībā ir redzams, ka sabiedrisko transportu Latvijā izmantoja 36%, kas ir otrais labākais rādītājs ES (vidēji ES šis radītājs ir 22%).
Būtībā sabiedriskā transporta sistēma ir jāveido vēl pievilcīgāka, lai pasažieriem turpmāk ikdienas gaitās būtu vēl lielāka motivācija izmantot sabiedrisko transportu nevis privāto transportu, kas zināmā mērā ir būtisks izmešu radītājs valstī.
Kārtējo reizi netiek domāts ne par ieņēmumu palielināšanu, ne par nelegālo pasažieru pārvadājumu ierobežošanu, kaut visi skaidri apzinās par to pastāvēšanu. Joprojām Rīgas starptautiskās autoostas apkārtnē notiek pasažieru vervēšana uz Daugavpili, Rēzekni u.c..
LPPA vairākkārt ir aicinājusi sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtītāju – Satiksmes ministriju izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai darba devēji varētu apmaksāt jebkura uzņēmuma vai institūcijas darbinieku nokļūšanu ar sabiedrisko transportu no/uz darbu, neapliekot šos darba ņēmēja ienākumus ar nodokļiem. Diemžēl, šie priekšlikumi, kas varētu palielināt ieņēmumus sabiedriskajā transportā, netiek sadzirdēti.