Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 3.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par policiju”, kas nosaka pašvaldībām tiesības izveidot kopīgu policiju.
Tāpat likumprojektā precizēti pašvaldības un ostas policijas pienākumi un kārtība, kādā amatā apstiprināms pašvaldības policijas priekšnieks un viņa vietnieks.
Likumprojektā noteikts, ka atbilstoši pašvaldību likumā iekļautajām normām tās var izveidot kopīgu policiju. Tās darbinieku skaitu noteiks uzraudzības padome. Tāpat iecerēts, ka Ministru kabinetam līdz 2020.gada 1.janvārim būs jānosaka pašvaldības policijas formas tērpu pamatprasības. Vienlaikus paredzēts, ka gadījumā, ja pašvaldība savu vai kopīgo policiju nav izveidojusi, attiecīgos pienākumus kā līdz šim pildīs Valsts policija.
Izmaiņas plānotas, lai veicinātu policijas izveidi pašvaldībās, kurās tā šobrīd nav izveidota, kā arī radītu iespēju pašvaldības policijas institūcijām apvienot resursus un paaugstināt kapacitāti, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Plānots, ka turpmāk gan pašvaldības, gan ostas policijai būs pienākums reģistrēt iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un reaģēt uz sniegto informāciju, kā arī nodot kompetentām amatpersonām un institūcijām saņemto informāciju. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu vienotu informācijas apriti elektroniski.
Tāpat iecerētie likuma grozījumi paredz, ka iekšlietu ministrs var nepiekrist pašvaldības vai ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka apstiprināšanai amatā, ja Valsts policijai vai Drošības policijai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Izmaiņas rosinātas, jo pašlaik pašvaldības policijas priekšnieka un viņa vietnieka amata kandidātiem noteiktas ievērojami zemākas prasības nekā citu valsts un pašvaldības institūciju vadītājiem.