No milzīgām bailēm cilvēks var pat nomirt. Visādas kaites parasti līp pie tiem, kas no tām paniski baidās. Bet cilvēks, kuru pārņem šausmas jau esoša slimība, savu stāvokli tikai pasliktina. Piemērs no dzīves: paklausot sievas uzstājībai, vīrs, enerģisks un dzīvespriecīgs cilvēks, piekrita veikt vispārēju profilaktisku izmeklēšanu. Pārbaužu gaitā cita starpā tika izteiktas aizdomas, ka vienā no orgāniem veidojas audzējs (kas vēlāk neapstiprinājās), tālab nepieciešama daudz rūpīgāka izmeklēšana. Rezultātā domas par vēzi un bailes no šīs slimības noveda vīrieti kapā.
Taču pastāv bailes bez reālas situācijas pamatojuma, kad iespējamība, ka kaut kas notiks, ir ārkārtīgi niecīga. Nepārtraukta šo baiļu sajūta, kas neatkāpjas ne uz mirkli, jau ir patoloģija jeb – fobija.
No mūsdienās visizplatītākajām fobijām var izdalīt vajāšanas māniju, kad cilvēkam nepārtraukti šķiet, ka viņam seko, viņa telefonsarunas noklausās, pastu pārbauda, ka viņš ir apdraudēts, kaut gan patiesībā nekā tāda nav, un nav arī ne mazākā iemesla, lai tā būtu (viņš nav bagāts, viņa rīcībā nav slepenas informācijas, nevienam neko sliktu nav izdarījis, nevienam nav parādā utt.).
Ļoti izplatītas ir bailes no neziņas, visa jaunā, pārmaiņām. Lielākoties mēs šīs bailes neapzināmies, taču tās pastāv, un to dēļ palaižam garām iespējas, neizmantojam situāciju savā labā. Mēs to neievērojam, bet vēlāk brīnāmies: kāpēc mums dzīvē tā neveicas?
Pēdējā laikā daudziem radušās bailes no neveiksmes (vairumā gadījumu – arī neapzinātas). Nepaguvuši ķerties pie kaut kā jauna, mēs uzreiz nolaižam rokas, sak, tik un tā nekas tur nesanāks, un pārvelkam visam krustu. Tā mēs nedodam sev iespēju izpausties, realizēt savas spējas un kaut ko dzīvē mainīt. Mēs baidāmies riskēt un vēlāk paši no tā ciešam.
Mēdz būt, ka bailes izpaužas ar sajūtām ķermenī (paātrināta sirdsdarbība, aizdusa, raustīta valoda). Īpaši bieži tā mēdz būt sievietēm. Pēkšņi ne no šā, ne no tā, īpaši naktīs, sāk trūkt elpas, paātrinās sirdsdarbība, pastiprinās svīšana, vienubrīd ir karsti, otru – auksti. Viņas mēģina noskaidrot, vai tā ir kāda slimība, iet pie ārstiem, pārbauda nervus, sirdi… Bet patiesībā tā ir trauksmes un baiļu izpausme, tā sauktie panikas uzbrukumi, un tie jāārstē psihoterapeitam. Šāda lēkme uznāk vienu reizi, divas, bet pēc tam sieviete jau baidās no pašas lēkmes. Rezultātā stāvoklis tikai pasliktinās.
Panikas lēkmju cēloņi ir neatrisinātās problēmas. Piemēram, pastāv kaut kāda problēma ģimenes savstarpējās attiecībās, bet sieviete ar to samierinās. Viņa domā, ka tā nav nekāda problēma, ka visi tā dzīvo, ka tas ir normāli. Taču sevi nepiemānīsi. Un ķermenis signalizē: “Ar tevi kaut kas nav kārtībā.” Reizēm pietiek apzināties, ka šo lēkmju cēlonis ir emocionālais stāvoklis, un iestājas atvieglojums.
Kā atbrīvoties no bailēm
Bailes traucē dzīvot, liek šķēršļus mūsu veiksmei, neļauj gūt apmierinājumu no dzīves un sevi realizēt, rada nepārtrauktu sasprindzinājumu un diskomfortu. Atbrīvoties no šīs nelaimes nav viegli, taču iespējami, tāpēc noteikti jāmēģina to izdarīt.
1. Lai to izdarītu, pirmkārt, savas bailes jāapzinās un jāatzīst – “jā, es baidos no tā un tā”. Tad tās kļūs vājākas un atkāpsies.
2. Pēc tam jāprecizē, no kā tieši ir bail. Piemēram, jums ir bail iet pa tumšām ielām. Kāpēc? Jūs baidāties no tumsas (tā nomāc) vai agresijas no apkārtējiem (apzags)? Tad jānovērtē, cik patiesībā liela ir iespēja, ka kāds uzbruks.
Ja ir bail lidot ar lidmašīnu, jāmēģina tikt skaidrībā, kas tieši biedē: augstums vai tas, ka lidmašīna var avarēt. Cik liels ir reālais risks, ka tā nogāzīsies? Papētiet šo tēmu, papētiet statistiku internetā, bet pēc tam mierīgi sev pasakiet: “Tās vienkārši ir manas bailes.”
3. Var savas bailes uzzīmēt. Vislabāk to darīt vienatnē. Sagatavojiet papīru, krāsas vai flomāsterus, aizdedziet sveci. Jānoskaņojas darbam ar bailēm un trīs reizes jāpasaka (vēlams balsī, bet var arī domās): “Gribu atbrīvoties no bailēm saslimt (noslīkt, kaut ko pazaudēt, braukt liftā…).”
Tad šīs bailes spilgti jāiztēlojas, jāizdzīvo, jāizjūt. Jāiztēlojas, kas būs, ja notiks pats ļaunākais, un jāsāk zīmēt savas izjūtas. Tam nav jābūt loģiskam, konkrētam zīmējumam, tāpēc labāk to zīmēt ar kreiso roku (lai aktivizēt smadzeņu labo puslodi). Tās var būt abstraktas figūras, līnijas. Nevajag censties zīmējumu saprast un analizēt. Tas nav vienkāršs kricelējums, bet gan dziļi zemapziņā apslēpto baiļu simboli un krāsas. Kādam tas var būt tikai punkts, bet kāds var visu lapu nokrāsot melnā krāsā. Zīmējums rodas jebkurā gadījumā.
Pēc tam no sveces aizdedzina lapu un uzliek uz šķīvja vai paplātes. Kad lapa sadegusi, pelnus aizskalo tualetē. Šo metodi vēlams atkārtot septiņas reizes (vienu reizi trijās dienās). Ja esat ticīgs cilvēks, papildus varat noskaitīt lūgšanu un lūgt palīdzību Dievam (tas šīs tehnikas efektu pastiprinās).
4. Zīmējuma vietā var uz lapas vienkārši uzrakstīt “Es baidos…” un pēc tam lapu tāpat sadedzināt un pelnus aizskalot. Taču metode ar zīmējumu atbrīvoties no bailēm palīdz daudz efektīvāk.
Var izmantot arī vizualizāciju, proti, domās izdzīvot negatīvo situāciju. Pēc vairākiem mēģinājumiem bailes parasti mazinās, bet dažkārt pazūd pavisam.
Piemēram, jums ir bail inficēties ar kādu ļaunu slimību. Tad jāiztēlojas, ka esat bijis inficējies, ārstējies, izārstējies un rezultātā kļuvis gudrāks, sirsnīgāks, dzīvespriecīgāks, ka esat pārskatījis savas dzīves vērtības un uzrakstījis grāmatu, kā no šīs slimības atveseļoties…
Bailes aiziet pašas, ja cilvēks tās izdzīvo un saprot, ka jebkura negatīvā situācija ir dzīves skola. Tas jāielāgo uzreiz, un tad tādai situācijai vairs nebūs vajadzības ienākt jūsu dzīvē.
Taču šīs tehnikas nepalīdz novērst baiļu dziļākos cēloņus, kuri, tāpat kā daudzu citu mūsu problēmu un slimību cēloņi, ietiecas bērnībā. Tāpēc, ja jūtams, ka bailes tik un tā nomāc, labāk necerēt uz brīnumu un vērsties pie psihologa.