Sieviete uzskatīja vīrieti par zagli, līdz saprata, ka viss ir pavisam pretēji…

Vakars. Lidosta. Kāda sieviete, gaidīdama savu lidojumu, klīda pa lidostas garajiem gaiteņiem. Viņa atrada grāmatu veikalu, nopirka cepumu paciņu un atradu perfektu vietiņu, kurā paslēpties no visiem un palikt divatā ar grāmatu.

Viņa bija aizrāvusies ar grāmatu, bet tomēr pamanīja, ka vīrs, kas viņai sēdēja blakus, paņem cepumu vai divas no viņas cepumu paciņas.

Sieviete centās šo notikumu ignorēt.

Sieviete turpināja lasīt. Bet viņa redzēja, kā bezkaunīgais cepumu zaglis turpina tukšot viņas saldumu krājumus. Sievieti tas tik ļoti nokaitināja, ka viņa pat nolēma: „Ja tas nebūtu tik nevainīgi jauki, es iedotu šim vīram zilu aci!”

Par katru cepumu, ko sieviete paņēma, vīrs arī paņēma vienu. Tas tā turpinājās, līdz paciņā bija palicis viens cepums. Sieviete domāja – ko gan vīrietis tagad darīs?! Ar smaidu uz sejas, viņš pārlauza cepumu uz pusēm un pusi no tā pasniedza sievietei.

Sniegdams sievietei pusi no cepuma, viņš apēda otru pusi. „Cik rupji,” nodomāja sieviete. „Šim vīrietim it nemaz nav kauna izjūta, turklāt viņš man pat paldies nepateica,” pie sevis dusmojās sieviete.

Drīz vien atskanēja paziņojums, ka sievietes lidojums ir pienācis. Viņa bija atvieglota un laimīga!

Sieviete sakrāmēja visas savas mantas un devās uz vārtiem, neskatīdamās atpakaļ uz nepateicīgo cepumu zagli.

Viņa iekāpa lidmašīnā un iegrima savā krēslā. Tad viņa paņēma grāmatu, kura, dīvainā kārtā, jau bija gandrīz izlasīta. Un, sniedzoties pēc bagāžas, viņa pārsteigumā noelsās! Tur tā bija! Cepumu paciņa – pavisam pilna! Tā bija viņas acu priekšā!

„Ja mani cepumi ir šeit, tad tie bija „zaglīgā” vīrieša cepumi. Un viņš tos nemaz nezaga – es biju tā, kas nelietīgi atņēma viņam cepumus!”

Bija par vēlu atvainoties, bet ar skumjām sieviete apjauta, cik rupja un nepateicīga viņa bija bijusi…

STĀSTA MORĀLE:

Ne viss ir tā kā tas izskatās…