Reiz kādā dienā, dzīvnieku veikaliņa īpašnieks piesprauda pie ieejas durvīm zīmīti „Tiek pārdoti kucēni!”. Zīme, protams, šķita īpaši pievilcīga bērniem. Kāds mazs zēns apstājās un devās pie veikaliņa īpašnieka, lai jautātu: „Cik daudz Jūs prasāt par šiem kucēniem?” Uz ko īpašnieks atbildēja: „No 30 līdz 50 dolāriem, manu zēn.”
Zēns sniedzās pēc naudas monētām bikšu kabatā. Pēc brīža viņš noteica: „Man ir 2 dolāri un 37 centi. Vai es vismaz varu apskatīti kucēnus?”
Veikaliņa īpašnieks pasmaidīja un uzsvilpa. No stūra parādījās viņa kucīte Lēdija, kurai sekoja pieci, mazi kucēni. Viens kucēns acīmredzami mazliet kavējās – klibodams tas centās panākt pārējos. Puisēns, to pamanīdams, jautāja veikaliņa īpašniekam: „Kas kaiš tam mazajam kucēnam?”
Vīrs paskaidroja, ka tad, kad kucēns bija tikko piedzimis, ārsts uzstādījis tam diagnozi, ka kucēns visu savu dzīvi būs klibs.
To dzirdēdams, puisēns pasmaidīja un priecīgi teica: „Tas ir kucēns, kuru es vēlos!”
Uz to vīrs atbildēja, sacīdams: „Nē, puis, tu negribi pirkt to kucēnu. Ja tu viņu gribi, es tev viņu atdošu.”
Tajā brīdī zēns saskuma. Viņš paskatījās vīram acīs un teica: „Es negribu, lai jūs man viņu tā vienkārši atdodat. Viņš ir tikpat vērts, kā ikviens cits kucēns, tādēļ es maksāšu par viņu pilnu cenu. Patiesībā es jums došu 2 dolārus un 37 centus katru mēnesi, līdz es būšu pilnībā samaksājis par viņu.”
Vīrs noteica: „Puis, tu tiešām negribi pirkt šo kucēnu. Viņš nekad nespēs skriet, lēkt un priecāties tā, kā citi kucēni to spētu.”
To dzirdēdams, zēns paliecās, uzrullēja uz augšu savu bikšu staru, lai parādītu savu spēcīgi satraumēto, sakropļoto kāju, ko atbalstīja lieli metāla stieņi. Viņš paskatījās uz vīru un teica: „Nu… es pats arī neesmu nekāds dižais skrējējs un kucēnam būs nepieciešams kāds, kas viņu sapratīs.”
Vīrs bija sastindzis. Liela asara noripoja pār viņa vaigu, līdz viņš beidzot bija spējīgs pateikt, smaidot: „Puis, manu mīļo puis, es katru dienu lūdzos, lai visi šie kucēni atrod tādus saimniekus, kāds esi tu… patiesībā, lai ikviens dzīvē atrod kādu, kas viņus sapratīs.”