„Kāds brīnišķīgs pāris – puisis un meitene – bija gatavi saistīt sevi un apprecēties. Visi viņu draugi un ģimenes locekļi ieradās, lai noraudzītos brīnišķīgajā ceremonijā un ņemtu dalību šajā skaistajā dienā. Tas bija brīnumjauks laiks visiem.
Līgava bija neizsakāmi skaista savā skaistajā, baltajā kleitā. Līgavainis savā melnajā uzvalkā bija stalts un drošs. Visi varēja pateikt, ka viņi ir kā radīti viens otram.
Pēc pāris mēnešiem, jaunā sieva izteica vīram kādu piedāvājumu: „Es izlasīju žurnālā, kā mēs varētu stiprināt mūsu laulību.”
„Katrs no mums uzrakstīs sarakstu ar lietām, ko uzskatam par kaitinošām viens otrā. Tad mēs pārrunāsim šīs problēmas un sapratīsim, kā tās varam atrisināt, lai padarītu dzīvi laimīgāku mums abiem,” viņa noteica.
Vīrs piekrita. Viņi iegāja katrs savā istabā un domāja par to, kas viņus kaitina attiecībās. Viņi domāja par šo jautājumu līdz pat nākamās dienas rītam un pierakstīja to, ko bija secinājuši.
Nākamajā rīta pie brokastu galda, viņi nolēma pārskatīt savus sarakstus.
„Es sākšu,” ierosināja sieva. Viņa izņēma savu sarakstu. Tas bija tiešām garš saraksts. Tik garš, lai piepildītu trīs lapas. Viņa sāka to lasīt. Kādu brīdi lasīdama, viņa pamanīja, ka vīrs acis sāk pildīties asarām.
„Mīļais, vai kaut kas nav labi,” viņa pajautāja.
„Turpini lasīt,” viņš noteica.
Apjukusi viņa turpināja lasīt, līdz visas trīs lapas bija prezentētas vīram. Viņa mierīgi novietoja sarakstu uz galda un pārlika rokas tam pāri.
„Tagad nolasi man savu sarakstu, lai varam pārrunāt problēmas, kuras esam tajos uzrakstījuši,” sieva laimīgi noteica.
Vīrs klusi atbildēja:
„Manā sarakstā nekā nav.
Es domāju, ka tu esi perfekta tieši tāda, kāda tu esi.
Es negribu, lai tu mainies manis dēļ.
Tu esi lieliska un brīnišķīga un es negribētu mainīt tevī itin neko.”