„Manuprāt, pārāk daudzi cilvēki nesaprot, kas ir romantika.
Ikviens var nopirkt puķes un konfektes, vēl kāds rotaslietas, dārgumus un preces. Bet šajās materiālajās lietās nav mīlestības.
Patiesi romantiski ir tie mazie uzmanības brīži, rīcība un laiks, kuru veltam viens otram. Patiesi romantiski ir tie brīži, kuros tu parādi „Man rūp!” vai „Es domāju par tevi!”.
Romantiski ir brīži, kuros tu turi viņas roku, ja viņa ir nobijusies. Romantiski ir tie brīži, kuros tu skūpsti viņa pieri, ļaudama viņam nebūt stipram – kaut uz mirkli.
Romantiskas ir ziņas dienas vidū, kurās tu pasaki „Es tevi mīlu!” vai „Tu man pietrūksti!”.
Romantiski ir brīži, kuros tu apstājies, lai viņu noskūpstītu – tāpat vien. Tādēļ, jo mīli.
Jā, bezgala romantiski ir veltīt viņai dziesmu, dzeju. Bet tikpat romantiski ir tas, ka tu, zinādams viņa vājības, par tām nepārmet. Vai tas, ka tu viņai atgādini, cik skaista viņa ir, pat sēdēdama dīvānā savās sporta biksēs un mīļākajā džemperī, ar matiem izpūrušiem – sapītiem bizē.
Romantiski ir brīži, kuros tu pastum darbus malā un apķer viņu, samīļo un nelaid vaļā. Vai kad tu ieritinies viņam klēpī un vienkārši izbaudi iespēju būt kopā.
Romantika ir dejot lietū pļavas vidū.
Romantika nav precēs. Romantiku neizsaka naudas vērtībā.
Romantika ir par došanu. Laika un rūpju. Tā ir par labu gribu un žestiem.
Un es jums nemaz necenšos mācīt, kas ir romantika. Es gribu parādīt, cik vērtīgs ir laiks, ko varat veltīt viens otram…”